Datorika ir zinātne, kas vāc un apstrādā informāciju.
Tā sadalās vairākos virzienos.
Datorzinātne (Computer Science)
– pēta jaunas iespējas, kā lietot datorus un programmas;
– pēta informācijas apstrādes soļus (tos sauc par algoritmiem);
– risina mākslīgā intelekta problēmas (piemēram, gudras programmas, kas mācās).
Datorinženierija (Computer Engineering)
– veido un ražo elektroniskas ierīces, piemēram, datorus, telefonus, mikroshēmas.
Programminženierija (Software Engineering)
– veido programmas un lielas programmu sistēmas;
– plāno, raksta, testē un uztur programmas.
Informācijas tehnoloģija (Information Technology)
– rūpējas par informācijas iegūšanu un nodošanu;
– strādā ar datoru tīkliem, internetu, iekšējiem tīkliem (intranets);
– apstrādā skaņu un attēlus, piemēram, mūziku un foto.
Informācijas sistēmas (Information Systems)
– veido un uztur datu bāzes;
– plāno, izstrādā un kopj informācijas sistēmas, piemēram, veikalu, slimnīcu vai skolu datorprogrammas.
1.4.1. Datorzinātne
Datorzinātne pēta, kā apstrādāt informāciju un veikt aprēķinus ar datoru.
Tā pēta gan teoriju, gan praktisko lietošanu.
Datorzinātni veido 4 galvenie virzieni:
1) skaitļošanas teorija – pēta, ko vispār var vai nevar izrēķināt ar datoru;
2) algoritmi un datu struktūras – pēta, kā soli pa solim veikt uzdevumu un kā ērti glabāt datus;
3) programmēšanas valodas un metodoloģija – pēta, kādās valodās rakstīt programmas un kā to darīt pareizi;
4) datoru uzbūve un arhitektūra – pēta, no kādām daļām sastāv dators un kā tās kopā strādā.
Citi svarīgi datorzinātnes virzieni ir:
– mākslīgais intelekts (piemēram, gudri roboti vai programmas, kas atpazīst balsi);
– datorgrafika (piemēram, spēļu vai filmu attēli);
– datortīkli (piemēram, internets);
– datu bāzes (piemēram, klientu saraksti veikalā);
– paralēlā skaitļošana (vairāki procesi strādā vienlaicīgi);
– cilvēka–datora saskarnes (piemēram, ekrāni, pogas, peles, ar ko cilvēks lieto datoru);
– operētājsistēmas (piemēram, Windows, Linux, kas vada visu datoru).
Datori ir daudzās dzīves jomās, piemēram, bankās, skolās, slimnīcās, spēlēs.
Tāpēc arī datorzinātne ir ļoti plaša.
Daži virzieni, piemēram, datorgrafika, risina konkrētas praktiskas problēmas.
Piemēram, kā uztaisīt skaistu spēli vai animāciju.
Citi virzieni, piemēram, skaitļošanas teorija, pēta vispārīgus jautājumus.
Tie attiecas uz jebkuru jomu, kur lieto datorus.
Piemēram, vai uzdevumu vispār var atrisināt ar datoru un cik ātri to var izdarīt.
