Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un apstrādi. Tai ir vairāki virzieni:
datorzinātne (Computer Science) – jaunu iespēju izpēte datoru un programmu lietošanai, informācijas apstrādes algoritmi un mākslīgā intelekta problēmas;
datorinženierija (Computer Engineering) – elektronisku iekārtu projektēšana un ražošana;
programminženierija (Software Engineering) – programmēšana un programmatūras ražošana;
informācijas tehnoloģija (Information Technology) – informācijas ieguves tehnoloģijas - datoru tīkli, internets, intranets, skaņas un attēlu apstrāde;
informācijas sistēmas (Information Systems) – datu bāzu pārvaldības sistēmas, informācijas sistēmu projektēšana, realizācija un uzturēšana.
Datorzinātne pēta informācijas apstrādes un skaitļošanas teorētiskos pamatus un to praktiskos pielietojumus informācijas apstrādei un skaitļošanai uz datoriem.
Datorzinātnes pamatus veido četri virzieni:
skaitļošanas teorija;
algoritmi un datu struktūras;
programmēšanas valodas un metodoloģija;
datoru uzbūve, to pamatelementi un arhitektūra.
Citi svarīgi datorzinātnes virzieni ir: mākslīgais intelekts, datorgrafika, datortīkli, datu bāzes, paralēlā skaitļošana, cilvēka-datora saskarnes un operētājsistēmu uzbūve.
Tā kā datori tiek lietoti ļoti daudzās jomās, tad arī datorzinātne ir ļoti daudzpusīga zinātnes nozare. Daži tās virzieni, piemēram, datorgrafika, ir vērsti uz konkrētu praktisku problēmu risināšanu. Citi virzieni, piemēram, skaitļošanas teorija, pēta skaitļošanas problēmu pamatīpašības, kas attiecas uz jebkuru jomu, kur tiek lietoti datori.