Datorika ir zinātne, kas pēta, kā savākt un apstrādāt informāciju.
Tā sadalās vairākos virzienos.
Datorzinātne (Computer Science)
– pēta jaunas iespējas, kā lietot datorus un programmas;
– veido informācijas apstrādes soļus (algoritmus);
– risina mākslīgā intelekta problēmas (piemēram, gudras programmas, kas mācās).
Datorinženierija (Computer Engineering)
– projektē un ražo elektroniskas ierīces, piemēram, datorus, telefonus, mikroshēmas.
Programminženierija (Software Engineering)
– raksta programmas;
– plāno un veido programmatūru, piemēram, spēles, grāmatvedības programmas, lietotnes telefonos.
Informācijas tehnoloģija (Information Technology)
– nodrošina informācijas ieguvi un apmaiņu;
– strādā ar datoru tīkliem, internetu, iekšējiem tīkliem (intranets);
– apstrādā skaņu un attēlus, piemēram, mūziku, foto un video.
Informācijas sistēmas (Information Systems)
– veido un uztur datu bāzes;
– projektē, ievieš un kopj informācijas sistēmas, piemēram, veikalu uzskaites sistēmas vai skolas e‑žurnālus.
Datorzinātne pēta teorētiskos pamatus, kā apstrādāt informāciju un veikt aprēķinus ar datoriem, un arī to praktisko pielietojumu.
Datorzinātnes pamatus veido 4 virzieni:
– skaitļošanas teorija (pēta, ko var un ko nevar izrēķināt ar datoru);
– algoritmi un datu struktūras (kā sakārtot datus un kādā secībā veikt darbības);
– programmēšanas valodas un metodoloģija (kā rakstīt programmas un kā to darīt pareizi);
– datoru uzbūve, to pamatelementi un arhitektūra (kā dators ir veidots iekšpusē).
Citi svarīgi datorzinātnes virzieni ir:
– mākslīgais intelekts;
– datorgrafika;
– datortīkli;
– datu bāzes;
– paralēlā skaitļošana (kad daudzi uzdevumi notiek reizē);
– cilvēka‑datora saskarnes (kā cilvēks lieto datoru, piemēram, pogas, izvēlnes);
– operētājsistēmu uzbūve (piemēram, Windows, Linux, Android).
Datori ir daudzās dzīves jomās, piemēram, bankās, skolās, slimnīcās, veikalos, spēlēs.
Tāpēc arī datorzinātne ir ļoti plaša.
Daži virzieni, piemēram, datorgrafika, risina konkrētas praktiskas problēmas, piemēram, kā uzzīmēt attēlu spēlē vai filmā.
Citi virzieni, piemēram, skaitļošanas teorija, pēta vispārīgas īpašības, kas der jebkurai jomai, kur lieto datorus.
